Kopējais lapas skatījumu skaits

pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

piektdiena, 2017. gada 1. septembris

JAUNS SĀKUMS!...



Ir iesācies jauns mācību gads, un tas allaž ir tāds neziņas pilns, kāds tas būs, ko viņš atnesīs? Mājās palikt, tad vairs negribas, bet doties uz skolu. Iegūt jaunas zināšanas, satikt savus draugus, iepazīties ar jauniem.

Lai bērni būtu veiksmīgi sagatavoti dzīvei pietiekami sarežģītajā, mainīgajā šodienas un rītdienas pasaulē, ir jāapgūst daudzpusīgas, pamatīgas zināšanas un prasmes, kā arī attieksmes jeb vērtības. Tas ir izaicinājums gan skolotājiem, gan vecākiem un, protams, bērniem.

Jēzus saka: Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Šajā jūsu dzīves notikumā, Jauna mācību gada iesākumā arī Jēzus vēlas būt līdzdalīgs, kā labs draugs.

Bet kā Viņš var palikt kopā ar jums…? Tikai tā, ja jūs viņu ielaižat savā sirdī. Viņš stāv durvju priekšā un klaudzina, un gaida, kad jūs viņam atvērsiet savas sirds durvis.

Draudzība ir kas ļoti dārgs. Mēs esam priecīgi, ja mums skolā ir draugi, jo tas palīdz veiksmīgāk tikt galā ar mācību uzdevumiem.

Jaunais mācību gads iesākās arī Luterāņu draudzē, Viļānos, Celtnieku ielā 7-31. Mēs gaidīsim jūs uz dievkalpojumiem, mēneša 4. svētdienā, plkst. 16:00. Vārds "dievkalpojums" rosina dažādas asociācijas. Bieži mēs domājam, ka mēs esam tie, kas dievkalpojumā kalpojam Dievam. Tā tikai daļēji ir taisnība. Dievkalpojumā Dievs kalpo mums - Dievs uzrunā mūs caur saviem vārdiem, rosina uz pārdomām, piedod grēkus, svētī, pasniedz savas dāvanas. Dievkalpojumu apmeklē dažādi cilvēki. Mūs vieno tas, ka mēs vēlamies piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Dieva bauslis saka: "Tev būs svēto dienu svētīt!" Paklausot šim Dieva pamudinājumam, kristieši svētdienās pulcējas dievnamos, lai svinētu Kristus augšāmcelšanos, lūgtu Dieva svētību sev un citiem.

Dievkalpojumā draudze tiekas ar Dievu, bet pēc dievkalpojuma draudze sanāk kopā uz sadraudzību. Tā ir iespēja parunāties pie kafijas vai tējas krūzes. Un kā liels pluss ir iespēja parunāties ar mācītāju par dažādiem jautājumiem nepiespiestā gaisotnē. “Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.”

Pēc dievkalpojuma draudzē notiek Iesvētes mācības, kuras iesāksies ar 24. septembri, mēneša 4. svētdienā, plkst. 16:00. Iesvēte ir Kristības turpinājums, kad ir jāpieņem personisks lēmums saistīt savu dzīvi ticībā Dievam. Tā ir iepazīšanās ar kristietības pamatiem (Ticības apliecību, baušļiem, lūgšanu, sakramentiem, Bībeli, dievkalpojumu, u.c.). Iespēja izvērtēt līdzšinējo dzīves pieredzi un veidot Garīgas pieaugsmes pieredzi, kas notiek sarunās par garīgās dzīves jautājumiem. Tā ir iespēja noskaidrot dažādus garīgus jautājumus, atbildēt uz dzīves jēgas meklējumiem, izprast baznīcas, dievkalpojuma un draudzes nozīmi.

Iesākot Jauno mācību gadu, vēlu Dieva svētību gan bērniem, gan vecākiem un skolotājiem. Paliekot aizlūgšanā par Jauno mācību gadu, gaidīsim jūs mūsu Viļānu evaņģēliski luteriskajā draudzē.



Viļānu ev. lut. draudzes mācītājs Āris Kronbergs


otrdiena, 2017. gada 4. aprīlis

Tuvojas Lieldienas




Ticības liecība
Ja nebūtu Lieldienu, mēs neko par Jēzu nezinātu. Ja Viņa stāsts būtu beidzies ar krustā sišanu, Viņš, visticamāk, būtu jau aizmirsts. Pieceļoties no kapa, Kristus atņēma varu spēkiem, kas ved uz izsīkumu, sairšanu un nāvi. Lieldienas ir neapstrīdamais uzvaras svētku datums. Trešās dienas rītā dzīvība uzvarēja nāvi un šī uzvara ir mūsu. Kristus necīnījās par sevi. Dievs būdams, Viņš varēja palikt Dieva godā, nenākt pasaulē un nenest krustu. Viņš to darīja mūsu dēļ. Pie krusta izpircis cilvēku grēkus, Kristus dāvina piedošanu un dzīvību ikvienam, kas viņam tic un top kristībā ar viņu savienots.
Lieldienu uzvara nesola mums bezrūpīgu dzīvi. Dvēselei ir jāizdara grūts pagrieziens no dabiskā uz pārdabisko, lai  sāktu pretoties savai dziņai uz nāvi un tiektos augšup, pēc Dieva. To gribētu daudzi. Tā būtu īsta augšāmcelšanās šodien, savai ikdienas dzīvei. Daudzi meklē ceļus, kā to izdarīt. Bet Jēzus saka: "Bez manis jūs nenieka nespējat darīt." Centieni pašiem sevi vai citam citu augšāmcelt ir tukši vārdi un neauglīgi nodomi. Dvēseles pagriešanās uz dzīvību var būt tikai izpausme Jēzus dzīvei mūsos. Kā galva liek kustēties locekļiem, tā Kristus klātbūtne mūsos sakustina dvēseli. Sv. Pāvils raksta: "Es dzīvoju, tomēr ne vairs es, bet Kristus, kas ir manī. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara spēcīgu."
Ik dienu un ik katrā notikumā, cilvēkā vai lietā Jēzus savējiem pasniedz sevi, lai mācītu pazīt un iemīlēt Dieva gribu un lai piedāvātu mums iespēju iegūt daļu dievišķajā dzīvē. Iekšējā dzīve ir izredzēto dzīve. Tā iederas galamērķī, kādam Dievs mūs radīja. Cilvēcisku būtņu galamērķis ir vienība ar Dievu; tajā ir viņu laime. Šajā laimē, pat ja no ārpuses redzami ērkšķi, iekšā zied rozes, kamēr ar pasaules priekiem vienmēr ir otrādi.
Es gribētu uzaicināt un reizē arī novēlēt, lai katrs varētu apdomāt, kā jūs varat apliecināt Jēzu par Kungu – gan vārdos gan ar savu dzīvi, gan savā ģimenē, gan tuvākā un tālākā apkaimē. Lai no mūsu dievnamu altāriem pa visu zemi iziet labā liecība, ko kristīgā baznīca gadu tūkstošos izteikusi vārdos: "Tavu nāvi, ak, Kungs, mēs pasludinām un Tavu augšāmcelšanos mēs teicam līdz Tu atnāksi godībā!" Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! (Lk. 24:6).
Priecīgas Lieldienas! Akmens ir novelts, Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvosim kā tādi, kas to zina un līdzi ar viņu ir aicināti mūžīgajai dzīvībai!

 mācītājs Āris Kronbergs

otrdiena, 2016. gada 13. decembris

PIEDZĪVOT ZIEMASSVĒTKUS



Cik svinīga sajūta ir sirdī un cik pārdomu pilns ir brīdis, kad visi kopā sagai­dām Kristus piedzimšanas svētkus! Lū­kojoties uz aizdegtajām svecēm, dziedot dziesmas, kuras daudzus no jums pavada jau no mazām dienām, sastopoties ar mirdzošajām, nopietnajām un prieka pilnajām acīm, cauri sirdij iziet netveramas izjūtas.
Kad cilvēkiem jautā, ar ko viņiem saistās Ziemsvētki, viņi visbiežāk runā par mājām. Ziemsvētkos vistuvākie cilvēki cenšas būt kopā kādā siltā, no tumsas, vientulības un svešiem skatieniem pasargātā vietā, kur ir saskaņa, mīlestība, drošības sajūta un miers. Ziemsvētku vakars palīdz aizmirst raizes, vismaz uz laiku pārvarēt atsvešinātību un nolikt priekšplānā labāko mūsu attiecībās.
Ziemsvētku vakarā mēģinām kaut uz brīdi radīt īstas mājas. Ne vien miesai, arī dvēselei. Tam ir vesels rituāls — cilvēki ienes savos mitekļos eglītes, iz­grezno, noliek zem tās dāvanas, iededz svecītes.
Tomēr šie Ziemsvētku simboli runā arī par īslaicību. Svecītes izdeg, skujas nobirst, dāvanu prieku pārklāj pieradums. No Ziemsvētku oāzes jāatgriežas ikdienas tuksnesī, kur cits citu sāpinām un liekam vilties, kur spiež dzīves smagums un ilgotākie sapņi bieži paliek nesasniedzami.
Dieva principiālā atbilde uz mūsu ilgām pēc mājām ir Kristus piedzimšana. Ziemsvētku vakars palīdz uz brīdi aizmirst problēmas. Kristus piedzima, lai tās mums palīdzētu atrisināt. Viņš atnāca pasaulē pie zūdošiem cilvēkiem, trausliem un iznīcīgiem, lai ar Viņu mēs iegūtu mājas, kas nepazūd, dzīvi, kas nenospiež, at­tiecības, kas nepieviļ.
Mūsu sāpēm ir tūkstoš seju, bet tikai viens pats avots — tālums no Dieva. Kad esam tālu no Dieva, dzīve sāk plaisāt un jukt visneiedomājamākos veidos, tā ka var apmulst un neatrast izeju. Taču to labot var vienā un vienīgā veidā — novēršot cēloni, tuvojoties Dievam.
Kristus piedzima, lai no dažādajiem ceļiem un sētmalām mūs atvestu Dieva rokās, pie Viņa piedodošās un mīlošās Tēva sirds. Tur, kur viss atrod atrisinājumu un iegūst mūžīgu jēgu. Tur, kur patiešām ir mājas.
Piedzīvot Ziemsvētkus nozīmē pilnīgākajā un patiesākajā nozīmē realizēt sevi. Mēs taču sevi nemaz nepazīstam, mēs nemaz nezinām, ko spējam un kāpēc šeit esam, kamēr neesam, Kristus pacelti, atspīdējuši viņa gaismā. Tad mēs esam tie, kam esam dzimuši. Un, kas nav mazāk svarīgi — Kristus ir apsolījis, ka neviens neko nevar izraut no viņa rokas.
Ziemsvētkos Dievs dāvina mums to, kas Viņam ir visdārgākais un mums visvajadzīgākais, savu Dēlu.
Viņš neprasa atlīdzību un neprasa nopelnus, tomēr vēlas, lai mēs, Kristum uzticēdamies, ļaujam sevi darīt par viņa atspīdumu.
Sirsnīgi sveicu Ziemassvētkos, Jēzus Kristus dzimšanas dienā un daudz laimes vēlu Jaunajā 2017. gadā!

Āris Kronbergs LELB mācītājs Ludzas, Rēzeknes, Varakļānu un Viļānu draudzēs