Kopējais lapas skatījumu skaits

piektdiena, 2017. gada 15. decembris

Ziemassvētki – Dieva dāvana




Katru gadu Adventi un Ziemassvētkus mēs gaidām ar ilgām. Mums katram šajā laikā ir kādas ilgas, kāda vēlēšanās, kuru gaidām piepildāmies, kas arī nāk ar sava veida brīnumu.
Tas ir kāds jauns sākums cilvēces vēsturē, kurš šodien sākās nevis ar kādiem lieliem pasaules notikumiem, bet gan, kas sākās mūsos pašos.
Tulkojumā vārds Advents nozīmē: atnākšana. Tas nozīmē, ka šis darbības vārds pavisam tieši attiecās uz mums ikvienu, kas notiek mūsos.
Kā mēs varam sagatavoties uz Ziemassvētkiem? Parasti mēs sakārtojam savus namus, savu apkārtni, paši uzpošamies, tas ir laiks, kad mēs domājam arī par dāvanām. Par to liecina arī lielā rosība sabiedrībā. Tiek pušķotas ielas, veikalu skatlogi. Tās visas ir līdzejošas zīmes šiem lielajiem svētkiem – Ziemassvētkiem. Bet vai tas ir svarīgākais? Nē! Tās ir tikai svētku ārējās zīmes, bet pati būtība šiem svētkiem cilvēku acīm nav saredzama. Jo to var piedzīvot tikai savā sirdī. Svarīgākās lietas cilvēka dzīvē nav acīm saredzamas. Svarīgākās lietas nevar nedz pasteidzināt, nedz aizkavēt, tām var vienīgi tikai sagatavoties, kam ir jāvelta laiks, ko var tikai piedzīvot.
Tāpēc vispirms nāk Jānis Kristītājs, kurš mums saka:” Atgriezieties no grēkiem, jo debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mt. 3:2). Kāpēc nāk Jānis Kristītājs un saka mums šos smagos vārdus? Lai sāktos cilvēka dzīvē kas jauns, tad ir jābūt kādām beigām. Vecā dzīves pieredze ir jāatmet, kad vēl dzīvojām bez Jēzus, savos grēkos. Tāpēc arī nāk Jānis Kristītājs, lai mūs sagatavotu kam jaunam jaunām attiecībām ar Debesu Tēvu, un jaunām attiecībām ar mūsu līdzcilvēkiem. Tās ir ilgas mūsos, pēc kurām mēs apzināti vai neapzināti ilgojamies. Tās ir ilgas pēc Mīlestības, bez kuras mēs nevaram dzīvot  “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.” (Jņ, 3:16).
Ziemassvētkos ir pierasts citam citu iepriecināt ar dāvanām. Cilvēki ar to it kā atdarina Dievu, kas Ziemassvētkos pasniedza pasaulei vislielāko dāvanu - bez maksas, bez nopelna ikvienam, kas tic Viņa Dēlam. Taču ievērosim, ka Dievs Ziemassvētkos dāvināja nevis lietas, bet pats sevi. Lai tā ir arī mūsu Ziemassvētku mācība - ka mācamies dāvināt sevi, savu laiku, uzmanību, iejūtību un mīlestību. Lai ar to Kristus gaisma atspīd starp cilvēkiem.
Sirsnīgi sveicu Ziemassvētkos, Jēzus Kristus dzimšanas dienā un daudz laimes vēlu Jaunajā 2018. gadā!
Āris Kronbergs LELB mācītājs Ludzas, Rēzeknes, Varakļānu un Viļānu draudzēs

Ziemassvētku dievkalpojumi:
Ludzas ev. lut. draudzē: 24.12.2017., plkst. 14:00,
Rēzeknes Sv. Trīsvienības ev. lut. draudzē: 24.12.2017., plkst. 16:00,
Viļānu ev. lut. draudzē: 24.12.2017., plkst. 18:00,
Varakļānu Sv. Krusta ev. lut. draudzē: 24.12.2017., plkst. 20:00. 
 P.s. Viļānu vidusskolas logu dekorējums. 6.c klases skolēnu projekts. Sociālo zinību skolotājas Natalijas Jakušonokas foto

pirmdiena, 2017. gada 25. septembris

piektdiena, 2017. gada 1. septembris

JAUNS SĀKUMS!...



Ir iesācies jauns mācību gads, un tas allaž ir tāds neziņas pilns, kāds tas būs, ko viņš atnesīs? Mājās palikt, tad vairs negribas, bet doties uz skolu. Iegūt jaunas zināšanas, satikt savus draugus, iepazīties ar jauniem.

Lai bērni būtu veiksmīgi sagatavoti dzīvei pietiekami sarežģītajā, mainīgajā šodienas un rītdienas pasaulē, ir jāapgūst daudzpusīgas, pamatīgas zināšanas un prasmes, kā arī attieksmes jeb vērtības. Tas ir izaicinājums gan skolotājiem, gan vecākiem un, protams, bērniem.

Jēzus saka: Redzi, Es stāvu durvju priekšā un klaudzinu. Šajā jūsu dzīves notikumā, Jauna mācību gada iesākumā arī Jēzus vēlas būt līdzdalīgs, kā labs draugs.

Bet kā Viņš var palikt kopā ar jums…? Tikai tā, ja jūs viņu ielaižat savā sirdī. Viņš stāv durvju priekšā un klaudzina, un gaida, kad jūs viņam atvērsiet savas sirds durvis.

Draudzība ir kas ļoti dārgs. Mēs esam priecīgi, ja mums skolā ir draugi, jo tas palīdz veiksmīgāk tikt galā ar mācību uzdevumiem.

Jaunais mācību gads iesākās arī Luterāņu draudzē, Viļānos, Celtnieku ielā 7-31. Mēs gaidīsim jūs uz dievkalpojumiem, mēneša 4. svētdienā, plkst. 16:00. Vārds "dievkalpojums" rosina dažādas asociācijas. Bieži mēs domājam, ka mēs esam tie, kas dievkalpojumā kalpojam Dievam. Tā tikai daļēji ir taisnība. Dievkalpojumā Dievs kalpo mums - Dievs uzrunā mūs caur saviem vārdiem, rosina uz pārdomām, piedod grēkus, svētī, pasniedz savas dāvanas. Dievkalpojumu apmeklē dažādi cilvēki. Mūs vieno tas, ka mēs vēlamies piedzīvot Dieva spēku savā dzīvē. Dieva bauslis saka: "Tev būs svēto dienu svētīt!" Paklausot šim Dieva pamudinājumam, kristieši svētdienās pulcējas dievnamos, lai svinētu Kristus augšāmcelšanos, lūgtu Dieva svētību sev un citiem.

Dievkalpojumā draudze tiekas ar Dievu, bet pēc dievkalpojuma draudze sanāk kopā uz sadraudzību. Tā ir iespēja parunāties pie kafijas vai tējas krūzes. Un kā liels pluss ir iespēja parunāties ar mācītāju par dažādiem jautājumiem nepiespiestā gaisotnē. “Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.”

Pēc dievkalpojuma draudzē notiek Iesvētes mācības, kuras iesāksies ar 24. septembri, mēneša 4. svētdienā, plkst. 16:00. Iesvēte ir Kristības turpinājums, kad ir jāpieņem personisks lēmums saistīt savu dzīvi ticībā Dievam. Tā ir iepazīšanās ar kristietības pamatiem (Ticības apliecību, baušļiem, lūgšanu, sakramentiem, Bībeli, dievkalpojumu, u.c.). Iespēja izvērtēt līdzšinējo dzīves pieredzi un veidot Garīgas pieaugsmes pieredzi, kas notiek sarunās par garīgās dzīves jautājumiem. Tā ir iespēja noskaidrot dažādus garīgus jautājumus, atbildēt uz dzīves jēgas meklējumiem, izprast baznīcas, dievkalpojuma un draudzes nozīmi.

Iesākot Jauno mācību gadu, vēlu Dieva svētību gan bērniem, gan vecākiem un skolotājiem. Paliekot aizlūgšanā par Jauno mācību gadu, gaidīsim jūs mūsu Viļānu evaņģēliski luteriskajā draudzē.



Viļānu ev. lut. draudzes mācītājs Āris Kronbergs


otrdiena, 2017. gada 4. aprīlis

Tuvojas Lieldienas




Ticības liecība
Ja nebūtu Lieldienu, mēs neko par Jēzu nezinātu. Ja Viņa stāsts būtu beidzies ar krustā sišanu, Viņš, visticamāk, būtu jau aizmirsts. Pieceļoties no kapa, Kristus atņēma varu spēkiem, kas ved uz izsīkumu, sairšanu un nāvi. Lieldienas ir neapstrīdamais uzvaras svētku datums. Trešās dienas rītā dzīvība uzvarēja nāvi un šī uzvara ir mūsu. Kristus necīnījās par sevi. Dievs būdams, Viņš varēja palikt Dieva godā, nenākt pasaulē un nenest krustu. Viņš to darīja mūsu dēļ. Pie krusta izpircis cilvēku grēkus, Kristus dāvina piedošanu un dzīvību ikvienam, kas viņam tic un top kristībā ar viņu savienots.
Lieldienu uzvara nesola mums bezrūpīgu dzīvi. Dvēselei ir jāizdara grūts pagrieziens no dabiskā uz pārdabisko, lai  sāktu pretoties savai dziņai uz nāvi un tiektos augšup, pēc Dieva. To gribētu daudzi. Tā būtu īsta augšāmcelšanās šodien, savai ikdienas dzīvei. Daudzi meklē ceļus, kā to izdarīt. Bet Jēzus saka: "Bez manis jūs nenieka nespējat darīt." Centieni pašiem sevi vai citam citu augšāmcelt ir tukši vārdi un neauglīgi nodomi. Dvēseles pagriešanās uz dzīvību var būt tikai izpausme Jēzus dzīvei mūsos. Kā galva liek kustēties locekļiem, tā Kristus klātbūtne mūsos sakustina dvēseli. Sv. Pāvils raksta: "Es dzīvoju, tomēr ne vairs es, bet Kristus, kas ir manī. Es visu spēju tā spēkā, kas mani dara spēcīgu."
Ik dienu un ik katrā notikumā, cilvēkā vai lietā Jēzus savējiem pasniedz sevi, lai mācītu pazīt un iemīlēt Dieva gribu un lai piedāvātu mums iespēju iegūt daļu dievišķajā dzīvē. Iekšējā dzīve ir izredzēto dzīve. Tā iederas galamērķī, kādam Dievs mūs radīja. Cilvēcisku būtņu galamērķis ir vienība ar Dievu; tajā ir viņu laime. Šajā laimē, pat ja no ārpuses redzami ērkšķi, iekšā zied rozes, kamēr ar pasaules priekiem vienmēr ir otrādi.
Es gribētu uzaicināt un reizē arī novēlēt, lai katrs varētu apdomāt, kā jūs varat apliecināt Jēzu par Kungu – gan vārdos gan ar savu dzīvi, gan savā ģimenē, gan tuvākā un tālākā apkaimē. Lai no mūsu dievnamu altāriem pa visu zemi iziet labā liecība, ko kristīgā baznīca gadu tūkstošos izteikusi vārdos: "Tavu nāvi, ak, Kungs, mēs pasludinām un Tavu augšāmcelšanos mēs teicam līdz Tu atnāksi godībā!" Kristus ir augšāmcēlies! Viņš patiesi ir augšāmcēlies! (Lk. 24:6).
Priecīgas Lieldienas! Akmens ir novelts, Kristus ir augšāmcēlies! Dzīvosim kā tādi, kas to zina un līdzi ar viņu ir aicināti mūžīgajai dzīvībai!

 mācītājs Āris Kronbergs